norūsēt
norūsēt parasti 3. pers., -rūsē, arī -rūs, pag. -rūsēja (retāk -rūsa, 1. konj.); intrans.
1.Pārklāties ar rūsu.
Piemēri..sāļajā jūras ūdenī [kuģis] norūsējis gluži brūns.
- ..sāļajā jūras ūdenī [kuģis] norūsējis gluži brūns.
- Atradu mūžvecu, sarkani norūsējušu lāpstu bez kāta..
- pārn. ..kad gadās karstas un slapjas vasaras beigas, labība norūsē..
- pārn. Savādā neapmierinājumā Paulis.. iziet pagalmā, paveras uz norūsējušām kārklu galotnēm un purva stūri.
1.1.pārn. Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
PiemēriTo nakti līdz pat gaismai atspīdēja pirtiņā caur norūsējušām rūtiņām mazā skārda lampiņa.
- To nakti līdz pat gaismai atspīdēja pirtiņā caur norūsējušām rūtiņām mazā skārda lampiņa.
Avoti: 5. sējums