pieļepatot
pieļepatot -oju, -o, -o, pag. -oju
pieļēpatot -oju, -o, -o, pag. -oju
pieļepatāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) – parasti par dzīvniekiem. Pieļēpot [1].
PiemēriZaķis pieļepato pie krūma.
- Zaķis pieļepato pie krūma.
- ..pie mums, tikko no siltas istabas izskrējis, vakara drēgnumā trīcēdams, pieļepatoja mežsarga suņuks.
Avoti: 6-2. sējums