Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ezis
ezis eža, v.
1.Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru.
PiemēriEža adatas.
  • Eža adatas.
  • Ezis apstājās un sabožas. Baumanis piecēlās, paņēma aso, apaļo muckuli uz delnas un nolaida uz salmu maisiņa.
  • Eža raksturīgākā pazīme ir tā «adatu kažociņš», kas labi noder aizsardzībai.. Briesmu brīžos ezis savelkas kamolā un īpaša zemādas muskulatūra saceļ adatas stāvus.
  • Odžu dabīgie ienaidnieki ir stārķi un eži, kuriem to inde nav kaitīga.
  • sal. Ģirts skatījās uz Artūru, un nāca smiekli - sarāvies kā ezis un kūko.
Stabili vārdu savienojumiAss kā ezis.
2.mil. Pārnesams pretkājnieku šķērslis – trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples.
Avoti: 2. sējums