Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
eža
eža -as, s.
Neapstrādāta, ar zāli apaugusi šaura sleja (starp laukiem vai ceļmalas).
PiemēriŅemdamas taisnu ceļu pa ežām, grāvjiem un pāri laukiem, abas kāzinieces nonāca dziru mājā ap pusdienu.
Avoti: 2. sējums