Paplašinātā meklēšana
Meklējam eža.
Atrasts vārdos (49):
- eža:1
- rieža:1
- robeža:1
- bezmeža:1
- krūteža:1
- iežains:1
- mežaine:1
- mežains:1
- piežaut:1
- ziežams:1
- robežeža:1
- griežams:1
- mežacūka:1
- mežainis:1
- mežamāte:1
- mežapīle:1
- mežaroze:1
- mežaudze:1
- mežavīns:1
- mežavīrs:1
- mežavots:1
- mežazoss:1
- sviežams:1
- pārrobeža:1
- pierobeža:1
- mežabrāļi:1
- mežainums:1
- mežakaķis:1
- mežaparks:1
- mežaskola:1
- mežastepe:1
- mežazvērs:1
- priežains:1
- iežagoties:1
- mazmežains:1
- mežakuilis:1
- mežaļaudis:1
- mežatundra:1
- priežaudze:1
- uzgriežams:1
- robežakmens:1
- neatgriežams:1
- robežapvidus:1
- saspiežamība:1
- iežadzināties:1
- robežapgabals:1
- robežapsardze:1
- neatgriežamība:1
- robežapsardzība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (396):
- izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. uml.).
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- mērs Apjoms, daudzums. Pakāpe, robeža.
- ietvars Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
- rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- vikszābaki Ar apavu krēmu ieziežami, spodrināmi zābaki.
- līnija Ārējā (kā) robeža, mala, arī robeža (starp ko).
- apmale Ārējā robeža, mala.
- asmens Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala.
- gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
- atmežot Atbrīvot (kādu platību) no meža.
- reversibls Atgriezenisks. Arī apgriežams.
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām). Trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
- maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
- rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
- pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
- Izgriezt tiltu Atvērt izgriežamo tiltu.
- Izgriezt tiltu Atvērt izgriežamo tiltu.
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
- pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
- barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā). Ietaise, kurā ieliek barību.
- vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
- drebuļi Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana.
- briežāda Brieža āda (parasti kažokāda).
- brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- norobežot Būt par zīmi (kā) robežai.
- beigties Būt pie savas ietekmes sfēras, eksistences robežas.
- turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā. Griežamais celtnis.
- plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts. Šī ieža gabals.
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
- Sabiedrības cilvēks Cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
- rieženieks Cilvēks, kas apstrādā riežas (1).
- robežnieks Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
- kalvinieks Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
- mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
- mežmalietis Cilvēks, kura mītne ir meža tuvumā, mežmalā.
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības. Skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- turpinājums Daļa (no kā), posms (kam), kas atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- Darba kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.). Pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.).
- pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai.
- mētra Dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas.
- debesmala Debesu un zemes virsmas šķietamā robeža. Horizonts.
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Meža sardze Dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
- radze Dolomīta iezis. Šī ieža gabals.
- virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- susuris Dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki (piemēram, mazais susuris, lielais susuris, meža susuris, dārza susuris).
- Piebāzt vaigus Ēdot (ko), piepildīt muti (ar to) tā, ka izspiežas vaigi.
- reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
- sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle. Šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
- ežmala Ežas mala. Arī eža.
- kodols Iekšējā, centrālā (ieža) daļa.
- veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
- laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
- paguliezis Iezis, kas atrodas zem kā (parasti zem cita ieža).
- akmeņogles Iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- robežincidents Incidents, kas ir saistīts ar valsts robežas pārkāpšanu.
- Patenta formula Īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- nobeigums Izplatības robeža (teritorijai, telpai).
- pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai).
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam (visā teritorijā, arī aiz teritorijas robežas).
- pārsoļot Izplatoties sniegties pāri (teritorijas robežai).
- jaunaudze Jauns mežs, jauna mežaudze.
- mala Josla (kādā platībā), kas atrodas pie (šīs platības) robežas. Josla, kas piekļaujas šai robežai.
- taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
- atsvešināties Kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem).
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
- mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
- starpizmantošana Koku izciršana izlases veidā meža augšanas laikā (meža kopšanas, arī sanitārajās cirtēs).
- aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības. Zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
- solārkonstante Konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas.
- melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
- kamielītis Kukaiņu kārta, kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus. Šīs kārtas kukaiņi.
- tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kurš pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas.
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
- Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- Reverberācijas laiks Laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
- mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (neieti ar bērzu piemistrojumu). Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
- mežainis Liels, plēsīgs meža dzīvnieks (parasti vilks, lācis).
- krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
- mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- kults Ļoti, arī pārmērīgi bieža (kāda paņēmiena, līdzekļa u. tml.) izmantošana.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
- Bezgalīgi mazs lielums Mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
- Bezgalīgi mazs lielums Mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
- Bezgalīgi mazs lielums Mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
- punkts Maiņas robeža.
- Sinhronā mašīna Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotors griežas vienādā ātrumā ar statora tinuma strāvu radīto rotējošo magnētisko plūsmu.
- grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
- mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai.
- riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- mastot Medīt dzīvniekus (meža vai lauka gabalā), izmantojot dzinējus.
- krūmgriezis Mehānisms krūmu vai sīkmeža nogriešanai.
- Mežu zona Mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
- Mežu zona Mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
- degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai. Atsevišķs šī ieža gabals.
- mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem. Kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
- mežacūka Meža cūka.
- kuilis Meža cūku tēviņš.
- dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
- mežirbe Meža irbe.
- kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piemēram, baļķi, kluči).
- mežakaķis Meža kaķis.
- cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzes kvalitāti.
- vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā. Vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
- vējlauza Meža koku lūzumi vēja iedarbībā. Vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
- izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
- skrajcirte Meža kopšanas cirte - koku izciršana, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
- smalctīre Meža kopšanas cirte jaunaudžu (skujkoku līdz 20 gadiem, lapkoku līdz 10 gadiem) sastāva izveidošanai.
- mežakuilis Meža kuilis.
- mežmala Meža malējā josla. Klajuma josla gar mežu.
- mežamāte Meža māte.
- dūkņa Meža meita. Lauma.
- audze Meža nogabals ar vienveidīgām bioloģiskām pazīmēm. Mežaudze.
- Cērtams gabals Meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
- Cērtams gabals Meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
- cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus. Vieta, kur tiek cirsti koki.
- mercene Meža pīle.
- mežapīle Meža pīle.
- garkaklis Meža pīlei līdzīgs pīļu dzimtas putns ar garu kaklu un smailu asti.
- Meža meistars Meža tehniķis.
- Meža meistars Meža tehniķis.
- mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
- Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
- Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
- vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā deg arī koku vainagi.
- meždega Meža ugunsgrēks.
- aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem.
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem.
- meženis Mežā vai mežam pieguļošā platībā savvaļā izaudzis koks, kas izmantojams par stādāmo materiālu meža atjaunošanai.
- meždega Meža vieta, kas ir daļēji vai pilnīgi izdegusi.
- līdumošana Meža zemes atbrīvošana no kokiem, krūmiem un pārveršana kultivētā zemē. Līduma līšana.
- skrejuguns Meža zemsegas un pameža degšana.
- mežazoss Meža zoss.
- Pelēkā zoss Meža zoss.
- mežazvērs Meža zvērs.
- Sanitārā cirte mežs Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē.
- sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē. Sanitārā cirte.
- Meža brāļi Mežabrāļi.
- Meža brāļi Mežabrāļi.
- Meža stepe Mežastepe.
- Meža stepe Mežastepe.
- Meža tundra Mežatundra.
- Meža tundra Mežatundra.
- sēklaudze Mežaudze, ko izmanto sēklas materiāla ieguvei.
- kāršaudze Mežaudze, kurā koku lielākā daļa sasniedz kāršu izmērus.
- mežājs Mežaudze.
- mežotne Mežaudze.
- Galvenā audze Mežaudzes daļa, kas saglabājusies līdz ciršanas vecumam un tiek izcirsta galvenajā cirtē.
- purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- sīkmežs Mežs, ko veido nelieli koki. Neliels meža puduris.
- gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
- vēris Mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka neka pilna biezība.
- Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- Kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties jebkurš Zemes ķermenis vairs neatgriežas uz Zemes.
- Kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties jebkurš Zemes ķermenis vairs neatgriežas uz Zemes.
- liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā). Ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
- iestūris Neliels (parasti meža, lauka) stūris.
- ķivulis Neliels dzeltenzaļš zvirbuļveidīgo kārtas meža putns.
- Barības (arī piebarošanas) lauciņš Neliels zemes gabals mežā, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- degsnis Neliels, parasti mitrs, padziļinājums meža pļavā.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai. Šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
- Pārkāpt robežu Nelikumīgi, slepeni doties pāri kādas valsts robežai vai raidīt šāvienus pāri kādas valsts robežai.
- ofsets Netiešs iespiedums gludspieduma tehnikā, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā - uz papīra.
- zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
- krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
- kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā. Urbuma serde.
- Meža resursu atražošana Nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
- Meža resursu atražošana Nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
- nogabals Nodalīts (zemes, meža) gabals.
- kupons Nogriežams talons (parasti vērtspapīriem).
- sausenis Nokaltis mežaudzes koks.
- sausnis Nokaltis mežaudzes koks. Sausenis (1).
- ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.) Norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie robežas (1).
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu.
- marķēt Nospraust (kā) robežas. Iezīmēt (2).
- atgriezt Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
- robežnovads Novads, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- balstīt Novietot tā, ka atspiežas (uz kā).
- supralitorāle Okeāna, jūras piekrastes zona, kas atrodas uz okeāna, jūras un sauszemes robežas virs maksimālā paisuma līmeņa.
- kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās. Atsevišķs šī ieža gabals.
- Pamiera līnija Pagaidu robeža starp karojošām pusēm pamiera laikā.
- Pamiera līnija Pagaidu robeža starp karojošām pusēm pamiera laikā.
- Demarkācijas līnija Pagaidu robeža valstu teritoriju vai to atsevišķu zonu atdalīšanai pēc kara darbības izbeigšanās.
- Demarkācijas līnija Pagaidu robeža valstu teritoriju vai to atsevišķu zonu atdalīšanai pēc karadarbības izbeigšanās.
- krāns Pagriežams (kā) plūsmas relejveida sadalītājs.
- revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi.
- vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
- kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls.
- izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml.).
- vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- iededzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziļi iespiežas (apziņā).
- virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
- repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
- nogriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- piegriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atgriezt Panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ. Atdzīt atpakaļ.
- atgriezt Panākt, ka atvirzās, pagriežas nost (no kā).
- pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Dalīt vārdu zilbēs Parādīt zilbes robežas (runā vai rakstos).
- neatgriešanās Parasti savienojumā «uz neatgriešanos»: tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
- priekšstepe Pārejas josla starp stepi un mežu. Mežastepe.
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai.
- mežierīcība Pasākumu sistēma, kas ietver meža inventarizāciju, mežsaimniecības organizācijas un attīstības plāna sastādīšanu.
- Dabiskās robežas Pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni.
- pamatkapitāls Pastāvīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pakāpeniski, vairāku ražošanas periodu laikā pāriet uz ražojamām precēm un kura naudas formā pa daļām atgriežas atpakaļ pie kapitālista pēc preču realizācijas.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežas pārkāpējs.
- Robežas pārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežpārkāpējs.
- piespīlēt Piepildot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izspiežas. Ļoti izspīlēt.
- Sanitārais kordons Pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
- Sanitārais kordons Pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
- spiedpoga Piespiežamā poga (2).
- poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
- robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- Garknābja gaura Pīļu dzimtas putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
- Garknābja gaura Pīļu dzimtas putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
- šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
- magnētadata Plāns magnēts (izstiepta romba veidā), kas brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsts pret ziemeļiem.
- mežkopība Plānveidīga mežu audzēšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- damaksnis Priežu un egļu vai egļu un priežu audze ar bērzu piemistrojumu un vidēji biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- mežpurvs Purvs, ko klāj mazražīga mežaudze.
- gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ.
- Caurspiedīgā radiācija Radioaktīvo staru plūsma, kas izspiežas cauri šķērslim.
- tāluztveršana Radiosignālu uztveršana aiz radioraidītāja drošās uztveršanas zonas robežas. Tāluztvere.
- tāluztvere Radiosignālu, uztvere aiz radioraidītāja drošās uztveres zonas robežas. Tāluztveršana.
- žļirkstēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- robežrajons Rajons, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- sarasties Rasties lielākā daudzumā (par ko darāmu, apspriežamu, kārtojamu u. tml.).
- bonitāte Ražības rādītājs (mežaudzēm), kas atkarīgs galvenokārt no augsnes auglības un mitruma apstākļiem.
- Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
- Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- zobiņi Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē).
- robežlīnija Robeža (3).
- robežlielums Robeža (4).
- sadura Robeža (piemēram, vārdā, tekstā) starp divām valodas vienībām (piemēram, morfēmām, vārdiem).
- terminators Robeža starp (debess ķermeņa) apgaismoto un neapgaismoto daļu.
- Atmosfēras fronte Robeža starp silto un auksto gaisu.
- Atmosfēras fronte Robeža starp silto un auksto gaisu.
- Mūžības vārti Robeža starp zemes dzīvi un aizsauli, robeža, aiz kuras sākas aizsaule.
- Sniega līnija Robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
- marka Robeža, robežas zīme (piemēram, kādai joslai, teritorijai).
- krasts Robeža, robežlīnija.
- Robežu akmens Robežakmens.
- kordons Robežapsardzes postenis. Arī apsardze. Šādam postenim, arī apsardzei paredzēta celtne.
- robežapsardze Robežapsardzība.
- robežsargs Robežapsardzības karaspēka karavīrs.
- diapazons Robežas (viļņu garumiem, svārstību frekvencēm).
- robežpāreja Robežas atrašana.
- apkārtmērs Robežas garums (ģeometriskai figūrai). Perimetrs.
- perimetrs Robežas garums (laukumam, kā apjomīga šķērsgriezumam). Apkārtmērs.
- robežmala Robežas mala.
- bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piemēram, telpā, laikā). Tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā).
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta - kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- kokaudzētava Saimniecība vai tās atsevišķa ražošanas vienība, kurā audzē augļu koku, meža koku, ogulāju, dekoratīvo koku un krūmu stādus.
- Loks noslēdzas Saka, ja darbība, norise atgriežas pie sākotnējā objekta, rada sākotnējo stāvokli.
- slieksnis Sākums, arī robeža (kam).
- vārti Sākums, arī robeža (kam).
- retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
- tālu Samērā lielā attālumā no (kā) malas, robežas (virzīties, virzīt).
- tūbiņa Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai. Tūba [1].
- tūba Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai. Tūbiņa.
- pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pustuksnesis Sausa, tuksnesīga dabas zona (bez meža), kas mērenajā, subtropu vai tropu joslā veido pāreju uz tuksnesi.
- kapteinis Savienojumā ar «pirmā ranga», «otrā ranga» vai «trešā ranga»: dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpes, kas attiecīgi atbilst pulkveža, apakšpulkveža vai majora dienesta pakāpēm Padomju Armijā). Karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm.
- dravniecība Sena nodarbošanās palīgnozare - medus, vaska ieguve (no meža, arī māju dravām).
- skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa - rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
- Drošības koeficients Skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
- Drošības koeficients Skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
- kokskrūve Skrūve, kas iegriežama samērā mīkstos materiālos (piemēram, kokmateriālos, zāģmateriālos).
- tenesms Slimīga, bieža defekācijas un urinēšanas vajadzība.
- muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
- metabāze Sofistisks paņēmiens diskusijā - novirzīšanās no apspriežamā jautājuma, to aizstājot ar citu jautājumu, spriedumu u.tml.
- vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam.
- robežstacija Stacija, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- izjubrs Staltbrieža Austrumsibīrijās pasuga. Šīs pasugas dzīvnieks.
- virpuļstienis Stienis, kas griežas ap kādu asi.
- Braukt mežā Strādāt meža darbus, kuru veikšanai nepieciešami transportlīdzekļi.
- stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
- kaļķakmens Šī ieža gabals.
- līnija Šķietama, iedomāta robeža.
- kūleniski Tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka augšdaļa griežas uz leju. Tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka vairākkārt griežas apkārt.
- nedziļš Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir samērā netālu no kā malas, robežas u. tml. Netālu.
- dziļš Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml. Tālu.
- bezmeža Tāds (apvidus), kur nav meža.
- mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piemēram, stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
- sabiedrisks Tāds, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām un kas jūtas tajās labi.
- galīgs Tāds, kam ir noteikta robeža, sākums un beigas. Ierobežots (piemēram, laikā, telpā).
- norobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas (par platību, telpu). Ierobežots.
- ierobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas.
- nedziļš Tāds, kam mala, robeža ir samērā netālu (no viduspunkta, centra). Arī netāls.
- dziļš Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra). Arī tāls.
- stīvs Tāds, kas (parasti blīvuma, sprieguma dēļ) ir stingrs, grūti lokāms, saspiežams.
- perfektīvs Tāds, kas apzīmē darbību, darbības no risi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedz kādu robežu (pa rasti par darbības vārdu, tā veidu).
- pabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedz kādu robežu (parasti par darbības vārdu, tā veidu). Perfektīvs.
- padziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, arī malas, robežas.
- vijīgs Tāds, kas ir lokans (1), arī tāds, kas augot griežas spirālē ar stumbru un zariem, piemēram, ap balstu (par augiem, to daļām).
- kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
- beidzamais Tāds, kas ir pie laika vai iespēju robežas, tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma.
- nemelnzemes Tāds, kas ir raksturīgs lauksaimniecības dabiskajiem apstākļiem mērenās joslas meža zonās, kuras atrodas uz ziemeļiem no melnzemju izplatības areāla (piemēram, par apvidu, rajonu).
- briežraga Tāds, kas izgatavots no brieža ragiem.
- neatgriezenisks Tāds, kas neatgriežas iepriekšējā, sākotnējā stāvoklī (par procesu, norisi). Tāds, kas neatkārtojas.
- klajš Tāds, kur nav meža, arī lielu koku, krūmu (par vietu, teritoriju).
- mežonīgs Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
- plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm no tā vidus, centra (par platību). Tāds, kas aptver lielu teritoriju, aizņem lielu vietu.
- pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala) robežas.
- pierobeža Teritorija, apvidus zemes vai valsts robežas tuvumā.
- pieblīst Tikt piepildītam tā, ka izspiežas, izliecas.
- piebriest Tikt piepildītam tā, ka izspiežas, izliecas.
- robežugunis Ugunis, ar ko apzīmē, parasti lidlauka, robežas.
- pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
- pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- grozīt Vadot (piemēram, zirgu), panākt, ka (tas) vairāk kārt pagriežas.
- grozīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) vairāk kārt pagriežas.
- izgrozīt Vairāk kārt panākt, ka pagriežas uz vienu un otru pusi (piemēram, transportlīdzeklis).
- izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas). Būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
- draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības robežām.
- robežapsardzība Valsts robežas apsardzība.
- robežsardze Valsts robežas sardze.
- demarkācija Valsts teritorijas robežas novilkšana un iezīmēšana dabā saskaņā ar starptautiskā līgumā noteikto šīs robežas delimitāciju.
- redemarkācija Valsts teritorijas robežas pārbaude (parasti atjaunojot vai nomainot robežzīmes).
- robežvalsts Valsts, ar kuru ir kopēja robeža.
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- iestigot Veidojot stigu, iezīmēt (kā) robežas.
- gliemežnīca Veidojums cilvēka vai dzīvnieka organismā, kas atgādina gliemeža čaulas formu.
- matricēt Veidot matrici no iespiežamā oriģināla.
- cirst Veikt meža darbus.
- izstrādāt Veikt meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu kopumu.
- rekvirents Vekseļa turētājs, kas griežas pie notāra ar prasību vekseli protestēt.
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- diapazons Vērtības robežas (mainīgam lielumam).
- susliks Vidēji liels (līdz 40 centimetriem garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
- pumeks Viegls, porains vulkānisks iezis. Šāda ieža gabals.
- šķiedra Viendabīga, gara, parasti tieva (piemēram, ieža, vielas) kārta, kas atrodas starp citām kārtām.
- priekšzobs Viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība.
- ieloks Vieta (parasti meža, upes) līkuma. Lokveida izvietojums. Ieloce (2).
- ieloce Vieta (parasti meža, upes) līkumā. Lokveida izvietojums. Ieloks (2).
- mežvidus Vieta meža vidū, vieta tālu, dziļi mežā.
- izcirtums Vieta meža, kur ir izcirsti koki.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- lejaskrautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos. Lejasgala krautuve, lejas krautuve.
- Lejasgala (arī lejas) krautuve Vieta, kura no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos. Lejaskrautuve.
- Lejasgala (arī lejas) krautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos. Lejaskrautuve.
- Lejas (arī lejasgala) krautuve mežs Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos. Lejaskrautuve.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- kroka Viļņveida (ieža slāņa) izliekums.
- vilciņš Vingrošanas, daiļslidošanas u. tml. elements, kuru izpildot sportists vairākkārt griežas ap savu asi.
- revolvervirpa Virpa ar periodiski pagriežamu daudzpozīciju galvu un vairākiem instrumentiem, kas tiek ievadīti darba zonā secīgi cits pēc cita.
- Štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos). Virsnieks, kas veic dienestu štābā.
- plīva Virziena, arī apjoma bieža maiņa (piemēram, gāzu plūsmai, liesmām, sīku daļiņu kopumam).
- slieksnis Vislielākā vai vismazākā, arī pieļaujamā (kā), parasti skaitliska, vērtība, intensitāte. Arī robeža (3).
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas.
- mežainums Vispārināta īpašība --> mežains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatgriežamība Vispārināta īpašība --> neatgriežams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- teritorija Zemes (arī citu planētu) virsas daļa (ar sauszemi, ūdeņiem, gaisa telpu, zemes dzīlēm), kurā ir izplatīta kāda dabas parādība vai ar cilvēka dzīvi un darbību saistīta parādība vai kura pieder noteiktai valstij, iestādei, organizācijai, personai u. tml. un kurai ir noteiktas robežas un platība.
- mežkopība Zinātne par meža īpašībām un meža ieaudzēšanu un audzēšanu.
- mežzinība Zinātne, kas pētī meža dabu (piemēram, meža veidotājus augus, meža vides apstākļus).
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi.
- plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm.
eža citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV