Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
marķēt
marķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi.
PiemēriMarķēt kārbas.
1.1.Darīt atšķirīgu ar kādu zīmi. Iezīmēt (2).
PiemēriAr lapsām un vilkiem izdarīja izmēģinājumus nebrīvē. Ierokot gaļas gabaliņus zemē, daļu marķēja ar šo dzīvnieku urīnu, daļu ne. Visaugstākais atrašanas procents bija marķētajām slēptuvēm.
1.2.Apzīmēt2.
PiemēriDekoratīvās mākslas darbi marķē kluba un kantora ieeju, rotā vestibilā foajē un skatītāju zāles sienas.
2.Atzīmēt (piemēram, kāršu, biljarda) spēles gaitu.
3.Nospraust (kā) robežas. Iezīmēt (2).
PiemēriMarķēt ceļu.
4.Simulēt, izlikties. Arī tēlot.
PiemēriMarķēt goddevību.
Avoti: 5. sējums