Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
susuris
susuris -ra, v.
1.Neliels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti.
PiemēriDārza susuris.
  • Dārza susuris.
  • Mazais susuris.
  • Parasti susuris uzturas kokos. Turpat guļ, izskrienas un arī paēd. Turpat piedzimst mazie susurīši (skaitā 6-8).
  • Dažreiz būrīšos [putnu] ligzdas posta arī vāveres, susuri un dzeltenkakla peles. Šie sīkie zīdītāji ligzdu nesajauc, tikai izēd tās saturu.
2.dsk.; zool. Dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki (piemēram, mazais susuris, lielais susuris, meža susuris, dārza susuris).
Avoti: 7-2. sējums