Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sušķīgs
sušķīgs -ais; s. -a, -ā
sušķīgi apst., sar.
Ļoti netīrs, arī nevīžīgs.
PiemēriSušķīgs cilvēks.
Avoti: 7-2. sējums