sust1
sust sūtu, sūti, sūt, pag. sutu; intrans.
1.parasti 3. pers. Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
Piemēri..vīzēm tomēr bija arī savs labums - lietavās mazāk suta kājas. Pastalās ne tikai pirkstu starpas, bet visi pirksti kļuva jēli..
- ..vīzēm tomēr bija arī savs labums - lietavās mazāk suta kājas. Pastalās ne tikai pirkstu starpas, bet visi pirksti kļuva jēli..
1.1.Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
PiemēriJaunais siens sāk sust.
- Jaunais siens sāk sust.
3.sar. Karst (parasti par cilvēkiem).
PiemēriLīdz ar saules parādīšanos kļuva siltāks, un drīz jau pa īstam sutām savās dūnu jakās..
- Līdz ar saules parādīšanos kļuva siltāks, un drīz jau pa īstam sutām savās dūnu jakās..
4.sar. Gulēt.
Piemēri«Tu par daudz nenoņemies ar to mazo, liec viņu sust. Ja grib, lai izbļaujas..»
- «Tu par daudz nenoņemies ar to mazo, liec viņu sust. Ja grib, lai izbļaujas..»
- Skaisti, pusdesmit. Tad nu gan susts īstā lāča miegā!
- «Padodiet [piedzērušo] šurp! Nātrēs es viņu nolikšu, lai sūt līdz vakaram.»
Avoti: 7-2. sējums