sutināties
sutināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājcs; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → sutināt1: tikt sutinātam: arī sautēties1.
PiemēriKrāsnī sutinās cepetis.
- Krāsnī sutinās cepetis.
- Vasaras virtuves skurstenis tagad kūp gandrīz nepārtraukti, sutinās cūku barība..
2.Sautēties2.
PiemēriSutināties pirtī uz lāvas.
- Sutināties pirtī uz lāvas.
- pārn. Naktī.. mazpilsēta, kur bija apmetusies kino grupa, gulēja un sutinājās nežēlīgā karstumā.
2.1.Būt tādam, kam ir kaisti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
PiemēriSutināties kažokā.
- Sutināties kažokā.
Avoti: 7-2. sējums