gulēt
gulēt guļu, guli, guļ (arī gul), pag. gulēju; intrans.
1.Būt aizmigušam.
PiemēriGulēt visu nakti.
Stabili vārdu savienojumiEj (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt!
1.1.trans.
PiemēriGulēt miegu.
Stabili vārdu savienojumiGulēt dienvidu.
1.2.pārn. Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
PiemēriUpe jau gulēja: piekususi, rāma, tikai reizumis ar klusu šalkoņu krastam pieskārās nomaldījies vilnis.
2.Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriGulēt ar vaļējām acīm.
Stabili vārdu savienojumiGulēt uz ceļiem (arī ceļos).
2.1.Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
PiemēriGulēt nesamaņā.
Stabili vārdu savienojumiGulēt slimnīcā.
2.2.Būt apglabātam (kapā).
PiemēriKur viņi ir, manu seno dienu draugi? Cits guļ tālās Spānijas mežonīgo kalnu klintīs, cits Francijas pretošanās kustības nezināmo varoņu brāļu kapā..
Stabili vārdu savienojumiGulēt zem (zaļām) velēnām.
2.3.Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
PiemēriParastās, gulošās [tomātu] šķirnes.. Krūms gulošs, vidēji.. lapots..
3.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam (kur) — par priekšmetiem.
PiemēriUz galda guļ maizes klaips.
3.1.Atrasties, būt iekļautam (kur).
Piemēri.
3.2.Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.
PiemēriCeļu un transporta trūkuma dēļ neskartas guļ milzu bagātības. Grandiozi ir Altaja marmora resursi - veseli marmora kalni.
3.3.pārn. Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) — piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).
PiemēriPāri pilsētai gulēja nomākusies debess.
3.4.pārn. Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
PiemēriAcis raudzījās gurdeni, un pierē gulēja dziļa sāpju grumba.
Stabili vārdu savienojumiGulēt (arī dusēt, atdusēties) uz lauriem. Gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī.
Avoti: 3. sējums