gulēt
gulēt guļu, guli, guļ (arī gul), pag. gulēju; intrans.
1.Būt aizmigušam.
PiemēriGulēt visu nakti.
- Gulēt visu nakti.
- Laiks gulēt.
- ..Agnese pēkšņi sajuta tādu nogurumu, ka viņai gribējās ātrāk tikt mājās, iekrist gultā un gulēt, gulēt un vislabāk neatmosties.
- Visi gulēja dziļā miegā.
- Valdis aizmidzis tāpat sēžot, acis viņam ciet.. Sēž un guļ, nabaga.. puika.
- Tepat saule jau riet. Līziņa nāk, sauc Anneli. Tūlīt, tūlīt jāiet gulēt.
- Es nopūtu lampu, izģērbos un likos gulēt.
- Pirmo nakti pirtiņā abi neēduši aizgājām gulēt.
- Vakarā es krītu cisās un guļu kā nosists..
Stabili vārdu savienojumiEj (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt!
- Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! idioma — vienk. Saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
- Guļ kā bluķis (arī maiss) sar. — Saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
- Guļ kā lācis sar. — Saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
- Guļ kā nosists (arī beigts) sar. — Saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un «grūti pamodināms.»
- Iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt — (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.
- Saldi gulēt — Būt cieši aizmigušam.
1.1.trans.
PiemēriGulēt miegu.
- Gulēt miegu.
Stabili vārdu savienojumiGulēt dienvidu.
- Gulēt dienvidu — Atpūsties miegā pēc pusdienām.
1.2.pārn. Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
PiemēriUpe jau gulēja: piekususi, rāma, tikai reizumis ar klusu šalkoņu krastam pieskārās nomaldījies vilnis.
- Upe jau gulēja: piekususi, rāma, tikai reizumis ar klusu šalkoņu krastam pieskārās nomaldījies vilnis.
- Platā straume, pārklājusies ar pirmo ledu, gulēja apsniguši, klusa un balta.
2.Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriGulēt ar vaļējām acīm.
- Gulēt ar vaļējām acīm.
- ..tā [māte] vērpa, sēdēdama istabas vidū, kamēr tēvs, gultā gulēdams, mierīgi kūpināja savu pīpi.
- Andrs atlaidās garšļaukus, aizvēra acis, smīnēja un gulēja tā labu brīdi.
- Liene gulēja ceļos tēva priekšā. Lūdzoši viņa tam stiepa rokas pretī..
Stabili vārdu savienojumiGulēt uz ceļiem (arī ceļos).
- Gulēt uz ceļiem (arī ceļos) — Atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
2.1.Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
PiemēriGulēt nesamaņā.
- Gulēt nesamaņā.
- Guļ karsonī un drudzī vīrs pie vīra..
- Vīrs smagi saslimis. Ar kaulu tuberkulozi. Guļot mājās uz gultas.
Stabili vārdu savienojumiGulēt slimnīcā.
- Gulēt slimnīcā — Ārstēties slimnīcā.
- Gulēt uz gultas (arī slimības gultā) — Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Gulēt uz nāves gultas — Gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.
2.2.Būt apglabātam (kapā).
PiemēriKur viņi ir, manu seno dienu draugi? Cits guļ tālās Spānijas mežonīgo kalnu klintīs, cits Francijas pretošanās kustības nezināmo varoņu brāļu kapā..
- Kur viņi ir, manu seno dienu draugi? Cits guļ tālās Spānijas mežonīgo kalnu klintīs, cits Francijas pretošanās kustības nezināmo varoņu brāļu kapā..
- Kapsētā vieta jau bija aizņemta. «Jāguļ jau mums būs tepat Jumurdas smiltīs,» tēvs runāja..
Stabili vārdu savienojumiGulēt zem (zaļām) velēnām.
- Gulēt zem (zaļām) velēnām poēt. — Būt apglabātam (kapos).
2.3.Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
PiemēriParastās, gulošās [tomātu] šķirnes.. Krūms gulošs, vidēji.. lapots..
- Parastās, gulošās [tomātu] šķirnes.. Krūms gulošs, vidēji.. lapots..
3.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
PiemēriUz galda guļ maizes klaips.
- Uz galda guļ maizes klaips.
- Šķūnī guļ pērnais siens.
- Viņš tur gulēja aiz ciema pakalna malā, šis pelēkais akmens.
- Viņa jau jūt, ka smaga roka guļ uz viņas pleca. Tā ir Jura roka..
- Laivā gulēja loms - divas līdakas un viens prāvs asaris.
3.1.Atrasties, būt iekļautam (kur).
Piemēri.
- .
- Airi.. zaļi krāsoti līdz pašiem turekļiem, kas nogludināti spoži, lai labi guļ delnās.
3.2.Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.
PiemēriCeļu un transporta trūkuma dēļ neskartas guļ milzu bagātības. Grandiozi ir Altaja marmora resursi - veseli marmora kalni.
- Ceļu un transporta trūkuma dēļ neskartas guļ milzu bagātības. Grandiozi ir Altaja marmora resursi - veseli marmora kalni.
- Viņš iegriezās zvejnieku savienības veikalā un apskatījās, kādas, preces guļ plauktos.
- Sāka līt un līt gandrīz veselu nedēļu cauri, un sapļautais siens gulēja spailēs.
3.3.pārn. Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) – piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).
PiemēriPāri pilsētai gulēja nomākusies debess.
- Pāri pilsētai gulēja nomākusies debess.
- Virs upes jau gulēja sniega ūdeņi.
- ..migla gulēja zemu pār ciņiem..
- Pār kalniem gulēja tumsa kā jūra pār koraļļu rifiem..
- Ielejā jau gulēja ēnas.
- Rīta klusums gulēja pār zemi.
3.4.pārn. Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
PiemēriAcis raudzījās gurdeni, un pierē gulēja dziļa sāpju grumba.
- Acis raudzījās gurdeni, un pierē gulēja dziļa sāpju grumba.
- ..stūrainajā sejā gulēja bezmiega nakts zīmes.
- Ik mirkli lūpās gulēja smaga nopūta..
Stabili vārdu savienojumiGulēt (arī dusēt, atdusēties) uz lauriem. Gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī.
- Gulēt (arī dusēt, atdusēties) uz lauriemiron. — Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
- Gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī idioma — Ļoti labi, netraucēti gulēt.
- Gulēt (arī gulties, gult) uz pleciem (arī plecos) idioma — Sagādāt pūles, grūtības, nomākt.
- Gulēt (arī sēdēt) uz ausīmsar. — 1. Nedzirdēt, nesaklausīt.2. Būt ne izdarīgam, nevērīgam.
- Gulēt drupās (un gruvešos) idioma — Būt izpostītam un sagrautam.
- Gulēt kaulos idioma — 1. Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu.2. Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
- Gulēt mūža miegā (arī mūža miegu) — poēt. Būt apbedītam, apglabātam.
- Gulēt pie kājāmsar. — Justies uzvarētam, padevīgam.
- Gulēt saldā miegā (arī saldu miegu) — Būt cieši aizmigušam.
- Gulēt uz procentiemsar. — Būt noguldītam (par naudu).
- Gulēt uz sirdsapziņas idioma — Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- Gulēt virsū (naudai)sar. — Nelaist apgrozībā (naudu). Būt ļoti skopam un neizdot naudu.
- Gulēt ziemas miegā (arī ziemas miegu) — Atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
- Guļ (arī gulstas) (kā akmens, slogs u. tml.) uz sirds idioma — Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Avoti: 3. sējums