gult
gult gulstu, gulsti, gulst, pag. gūlu, arī gulu; intrans.
1.poēt. Gulties1 — parasti par cilvēku.
PiemēriIndulis: Mēs, kūri, gulstam netaisītās gultās Ar autiem kājās, drēbēm mugurā..
1.1.Par priekšmetiem.
PiemēriNo ellišķīgās svelmes brīvi Gulst tēraudstieņi pagalmā..
2.parasti 3. pers. Gulties2.
PiemēriBet tumšie, kuplie mati smagiem viļņiem gulst uz sārtajām ausīm..
2.1.pārn. Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
PiemēriDarbs atkal iekavēts. Krunciņas cita pēc citas gulst Taigas pierē.
Stabili vārdu savienojumiGult (arī gulties, gulēt) uz pleciem (arī plecos).
Avoti: 3. sējums