gulties
gulties gulstos, gulsties, gulstas, arī guļos, gulies, guļas, pag. gūlos, arī gulos; refl.
1.Novietoties guļus stāvoklī. Doties gulēt.
PiemēriGulties gultā.
Stabili vārdu savienojumiGulties (arī nogulties) slimības gultā.
1.1.Tikt novietotam horizontāli, ieņemt horizontālu stāvokli (par priekšmetiem).
Piemēri..mierīgi gūlās vāls pie vaļa.
1.2.pārn. Tikt apglabātam.
PiemēriAtrakstīja tikai vēstuli, ka gribot tur nogaidīt savu pēdējo stundiņu un tad gulties turpat blakus savai nelaiķei.
2.parasti 3. pers. Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
PiemēriMati gulstas uz pleciem.
2.1.pārn. Izplatīties (kam pāri) — piemēram, par miglu, tumsu.
PiemēriSmaga migla gulstas pār mums [izlūkiem].
3.Spiest ar savu smagumu (uz ko), balstīties (uz kā).
PiemēriJa ceļš kaut drusku iet pret kalnu, tad jāpieceļas no sēdekļa un ar visu auguma svaru jāgulstas uz pedāļiem.
3.1.pārn. Būt smagi izjūtamam, nomākt.
PiemēriTaču atplaukt dzīvei [viņa] vairs nevarēja. Viss [kara laikā] notiekošais gūlās kā slogs.
Stabili vārdu savienojumiAtbildība gulstas (uz kādu). Gulstas (arī guļ) (kā akmens, slogs u. tml.) uz sirds.
Avoti: 3. sējums