gultne
gultne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
PiemēriAkmeņaina gultne.
1.1.Ezera ieplakas zemākā daļa, kuru piepilda (ezera) ūdens.
PiemēriBurtnieku ezers senos laikos neesot atradies vis tagadējā gultnē, bet gan Sedas upes augšgalā lielajā purvā..
2.Virziens, kādā noris, attīstās (piemēram, process, darbība, pasākums).
PiemēriIevadīt sarunu citā gultnē.
2.1.Pamats, uz ko balstās (kāds pasākums vai parādība).
PiemēriViņa.. dzejoļi nav brīvi no plakātisma, daudzviet tie izplūduši, doma tajos neatrod cietu gultni.
Avoti: 3. sējums