gulšņāt
gulšņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
Piemēri..Leinasars pa dienu gulšņāja «Bambaļos», pa naktīm gaidīja laivu.
1.1.Būt bezdarbībā, parasti guļus stāvoklī.
PiemēriPēc pamošanās nevajag gulšņāt pa gultu pusmiegā, pusnomodā..
1.2.Būt, parasti viegli, saslimušam, tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
PiemēriPuse Āgenskalna gulšņā ar influenci.
Avoti: 3. sējums