Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
majors
majors -a, v.
majore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā — dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Piemēri..sava bataljona priekšgalā soļo majors Zaķis. Drīz viņš būs apakšpulkvedis..
Avoti: 5. sējums