Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
eža
eža -as, s.
Neapstrādāta, ar zāli apaugusi šaura sleja (starp laukiem vai ceļmalas).
PiemēriŅemdamas taisnu ceļu pa ežām, grāvjiem un pāri laukiem, abas kāzinieces nonāca dziru mājā ap pusdienu.
  • Ņemdamas taisnu ceļu pa ežām, grāvjiem un pāri laukiem, abas kāzinieces nonāca dziru mājā ap pusdienu.
  • Uz mazajiem [zemes] gabaliņiem arī traktori nevar apgrozīties. Bet, kad nojauc ežas un laiž pāri traktorus un citas mašīnas, tad ir zemes kļūst vairāk, ir cilvēkam atvieglo darbu.
  • Aiz rugāja stiepās zaļa ežas svītra. Uz ežas bija samesti no lauka novāktie akmeņi.
Avoti: 2. sējums