audze
audze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Vienas vai vairāku sugu augu kopums.
PiemēriAptieku rūgtenes parasti aug kopā nelielās audzēs.
- Aptieku rūgtenes parasti aug kopā nelielās audzēs.
- Tā [putnu kolonija] atradās ezera malā un bija izvietojusies retajās kalmju un niedru audzēs.
1.1.Meža nogabals ar vienveidīgām bioloģiskām pazīmēm. Mežaudze.
PiemēriEgļu audze.
- Egļu audze.
- Bērzu audze.
- Vecas apšu audzes.
- Audzes biezums.
- Mētrājā un sevišķi silā pietiekami labi aug tikai priežu audzes, egle turpretī daudz vājāk.
- Lai nocirstā meža vietā atkal kuplotu jaunas audzes, meža apsaimniekotājiem jārūpējas par tā atjaunošanu.
2.poēt. Paaudze.
PiemēriViņu [kritušo] elpu un ilgas Nesam nākamām audzēm - Mūsu dēliem un meitām..
- Viņu [kritušo] elpu un ilgas Nesam nākamām audzēm - Mūsu dēliem un meitām..
- Mainās akmeņkaļu audzes. Katra ceļ.. savus pieminekļus.
- ..priekškars pašķiras, Mēs sveicam mākslas veterānus sirmos Un viņiem blakus mundro jauno audzi..
Avoti: 1. sējums