stīvs
stīvs -ais; s. -a, -ā
stīvi apst.
1.Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriStīva locītava.
- Stīva locītava.
- Stīvs pirksts.
- Stīva kāja.
- Kungs garš, izkāmējis.. Pavisam stīvs, tikai ar pūlēm ceļ kāju, kad Bīdītājs viņu bīda.
- Viņam bija grūti saliekt savu stīvo muguru, bet, sāpes pārvarot, viņš liecās..
- ..kauli pēc vakardienas darba gluži stīvi, tos vajadzēs krietni ielocīt, kamēr dabūs vajadzīgo lunkanumu.
- ..Zeltiņa sainītis starp tiem [pārējiem zirgiem] izskatījās taisni kā pērnējs kumeļš... Ausis piemiedzis, grasījās spert.. un droši vien spertu arī, ja nebijis pagalam stīvs.
Stabili vārdu savienojumiStīva (arī smaga) mēle.
- Stīva (arī smaga) mēle idioma — Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
1.1.Stings (par mirušu cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriViņš nometās mudīgi pie slīkoņa zemē. Tas bija auksts un stīvs - kā jau mironis.
- Viņš nometās mudīgi pie slīkoņa zemē. Tas bija auksts un stīvs - kā jau mironis.
- ..Alise pavandīja aizgalda stūrī salmus un atrada meklēto - sivēns bija beigts, jau stīvs..
- ..rokas [mirušajam] pārāk ātri palikušas stīvas, tikai līdz vēderam tās varēja saliekt..
2.Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām). Nekustīgs (par stāvokli).
PiemēriStīva gaita.
- Stīva gaita.
- Stīvi piecelties.
- Stīvi iet.
- ..Savarņiks stīvi, kā spieķi norijis, atpakaļ nepaskatījies, kāpa augšā pa kultūras nama kāpnēm.
- Kājas stīvi cilādami, vīri dodas vakariņot.
- Stīvi paklanījies, Nodievs uzliek galvā cepuri un aiziet.
- Klases audzinātāja.., gara auguma, sausnēja sieviete, stīvi sēdēja aiz katedras un pagaidām vēl rādījās itin lietišķa.
2.1.Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
Piemēri..vecīte likās pavisam esot vienaldzīga,.. ne viņa ko runāja, ne arī likās citu runā klausoties. Acis tik stīvi skatījās uz zārku.
- ..vecīte likās pavisam esot vienaldzīga,.. ne viņa ko runāja, ne arī likās citu runā klausoties. Acis tik stīvi skatījās uz zārku.
- ..viņu acis.. stīvi raudzījās vagās, kas likās tikpat nebeidzamas kā pati zeme.
- ..bet cik skatiens jums stiklaini stīvs!
- Tie vajātājos veras stīvu skatu, Grimst dūņās līganās..
3.Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju). Arī neveikls, neizdevies.
PiemēriSvinības sākas stīvi.
- Svinības sākas stīvi.
- Sākumā sabiedrība diezgan stīva... Bet, kad uz galda parādījās kafija un liķieris, garastāvoklis strauji cēlās.
3.1.Samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
PiemēriSākās lekcija - stīva un sausa. Kaut kas svešs ienācis auditorijā, kas traucē un stindzina...
- Sākās lekcija - stīva un sausa. Kaut kas svešs ienācis auditorijā, kas traucē un stindzina...
4.Tāds, kas (parasti blīvuma, sprieguma dēļ) ir stingrs, grūti lokāms, saspiežams.
PiemēriAudumi dažādi - no mīkstiem slīdošiem atlasiem un krepiem līdz kokaini stīvam taftam.
- Audumi dažādi - no mīkstiem slīdošiem atlasiem un krepiem līdz kokaini stīvam taftam.
- Viņa Kolu saposa labākajās drēbēs, iespieda rokā jaunu, stīvu portfelīti..
- Stīvie, lakoti spīdīgie brūklenāju ceri švīkst [gājējam] gar stilbiem.
- Kučieris sēdēja lepni izstiepies kā lielkungs uz bukas, tālu izstieptām rokām grožus stīvi, savilcis.
Avoti: 7-2. sējums