stīvēties
stīvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
1.Pūlēties (ar ko smagu, grūti veicamu).
Piemēri..kāds vīrs, uz daudzstāvu nama jumta uzrāpies,.. stīvējas ar garu, baltu dēli.
- ..kāds vīrs, uz daudzstāvu nama jumta uzrāpies,.. stīvējas ar garu, baltu dēli.
- «Kāpēc tad lai es viens pats stīvējos [ar paģībušo]? Nē, jums jānāk vien palīgā..» Aulis cieti noteica.
- Abi stīvējušies, ko māk, bet tomēr nevarējuši spieķa no ceļa novākt.
2.Ietiepīgi pretoties.
Piemēri..Žanna.. vienkārši paņēma [Gundegu] aiz elkoņa un veda līdzi. No sākuma Gundega mazliet pretojās, bet tad kļuva neērti tā stīvēties ceļa vidū, viņa vairs nemēģināja atbrīvoties..
- ..Žanna.. vienkārši paņēma [Gundegu] aiz elkoņa un veda līdzi. No sākuma Gundega mazliet pretojās, bet tad kļuva neērti tā stīvēties ceļa vidū, viņa vairs nemēģināja atbrīvoties..
- Raujos projām no mātes, stīvējamies, kamēr man paslīd kāja un es nogāžos augšpēdus.
2.1.Nepakļauties (par dzīvniekiem).
PiemēriZīmaļa stīvējās un negribēja kāpt pēc benzīna smakojošajā aizgaldā, taču beidzot padevās..
- Zīmaļa stīvējās un negribēja kāpt pēc benzīna smakojošajā aizgaldā, taču beidzot padevās..
2.2.Ietiepīgi nepiekāpties, nepiekrist.
Piemēri..kaulējušies un stīvējušies.., kamēr par astoņi simti salīguši, tik labu govi par sviestmaizi grēks atdot.
- ..kaulējušies un stīvējušies.., kamēr par astoņi simti salīguši, tik labu govi par sviestmaizi grēks atdot.
- «Es arī gribu [auskarus], tikai paps vēl stīvējas pretī, bet gan mēs ar mammu viņu pielauzīsim..»
Avoti: 7-2. sējums