stīvums
stīvums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → stīvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Andra mugura jau sadzijusi pavisam labi. Stīvums pamazām izgāja.
Stabili vārdu savienojumiStīvuma (arī stinguma) krampji.
3.Vispārināta īpašība → stīvs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Mirdzai negribējās sastapties vienai ar zirgu punkta puišiem, lai izvairītos no pirmās iepazīšanās stīvuma.
Avoti: 7-2. sējums