stobriņš
stobriņš -a, v.
1.Dem. → stobrs.
2.Samērā tievs (parasti stikla) caurule (darbam laboratorijā).
PiemēriGraduēts stobriņš.
3.Samērā tievs cauruļveida priekšmets.
PiemēriSlaukšanas iekārtā ir automātisks noslēdzējvārsts, kas aizver piena šļūteni, līdzko gadās stobriņiem nokrist no tesmeņa.
4.Samērā tievs cauruļveida veidojums (organismā).
PiemēriSaknes vidū [pupiņām], šūnām saplūstot, izveidojas gari, tievi stobriņi, ko sauc par vadu stobriņiem.
Stabili vārdu savienojumiStobriņu sēnes.
Avoti: 7-2. sējums