stobrs
stobrs -a, v.
1.Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
PiemēriLožmetēja stobrs.
- Ložmetēja stobrs.
- Mīnmetēja stobrs.
- Lielgabala stobrs.
- Monolīts stobrs.
- Saliekams stobrs.
- Sastiprināts stobrs.
- Sākas apšaudīšanās. Kā plati, liesmaini šķēpi pa šauteņu stobriem izmetas ugunsmēles.
- ..cilvēks, mēteli atpogājis, noņēma no pleca automāta siksnu un pavērsa stobru pret suni..
- ..Arnolds izņēma no melnā futrāļa stobrus un laidi un salika ieroci kopā.
- pārn. Ruksis.. omulīgi sēž, ik pa brīdim ierunādamies... grib paraudzīties Justā, augstu slien drukno smeceres [smecera] stobru.
- pārn. Blakus viņi devās uz atvērto durvju pusi. Artūrs gāja, mazliet uzkumpis, apaļos, paīsos bikšu stobros iemauktās kājas centās uztvert Vijas soļu ritmu.
Stabili vārdu savienojumiStobra galā.
- Stobra galā idioma — Pa šāvienam, mērķī.
2.Cauruļveida detaļa, elements, piemēram, kādu vielu plūsmas virzīšanai.
PiemēriKatla liesmu stobrs.
- Katla liesmu stobrs.
- ..skursteņa stobrs bēniņos no ārpuses obligāti jāapmet un jānokrāso balts...
3.Cauruļveida veidojums (organismā).
PiemēriStublāja stobrs.
- Stublāja stobrs.
Avoti: 7-2. sējums