Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sūnērce
sūnērce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
Piemēri..visvairāk sūnērču sastop mežos. Sugu un īpatņu skaita ziņā pirmajā vietā ir egļu meži.
Avoti: 7-2. sējums