sunītis
sunītis -ša, v.
2.tikai dsk. Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
Piemēri..Edmunds bieži vien uzaicināja spēlēt sunīšus un, Lindu noķēris, vienmēr pacēla rokās un grieza riņķī.
3.Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
PiemēriTrejdaivu sunītis.
3.1.Šī auga sēkleņa atskabargains izaugums.
Piemēri«Nāc, meit, izlasi man sunīšus no zeķēm, nikni dursta.» Jēkabs.. pastiepa Mārai baltās vilnas zeķēs ieautās kājas.
Avoti: 7-2. sējums