suniskums
suniskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sunisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriReizēm suns ārpus sētas tikai.. pāris reižu vienaldzīgi ievankšķas, it kā tas nemaz nebūtu ieinteresēts un tikai pašcieņa un suniskums prasītu kaut ko pateikt šādā reizē..
Avoti: 7-2. sējums