sunisks
sunisks -ais; s. -a, -ā
suniski apst.
1.Saistīts ar suni, tam raksturīgs.
PiemēriRičs viņam tuvojās, mēģinādams īsti suniski riet, bet iznāca tikai tāda smalka vaukšķēšana. Tad kucēns centās nepazīstamo radījumu nobiedēt ar palēcienu.
1.1.pārn. Verdziski padevīgs, arī glaimīgs.
PiemēriDarba devējam Rudzīša kungam suniski uzticamais kučieris Budrevics saņem smieklīgu kompensāciju par sakropļoto roku.
2.sar. Ļoti nevēlams, kaitīgs.
Piemēri«Kāpēc tu mani turi tik suniskos apstākļos? Ierīko man slēptuvi bēniņos! Tur vismaz var paelpot.»
Avoti: 7-2. sējums