sunisks
sunisks -ais; s. -a, -ā
suniski apst.
1.Saistīts ar suni, tam raksturīgs.
PiemēriRičs viņam tuvojās, mēģinādams īsti suniski riet, bet iznāca tikai tāda smalka vaukšķēšana. Tad kucēns centās nepazīstamo radījumu nobiedēt ar palēcienu.
- Ričs viņam tuvojās, mēģinādams īsti suniski riet, bet iznāca tikai tāda smalka vaukšķēšana. Tad kucēns centās nepazīstamo radījumu nobiedēt ar palēcienu.
- Lai suns nelēktu pakaļ [istaba] vai nesāktu kādu no savam suniskajām serenādēm, Jānis logu aizvēra.
- ..saskaitīju uz izkaltušās ādas četrdesmit astoņus pavisam sunisku zobu nospiedumus.
1.1.pārn. Verdziski padevīgs, arī glaimīgs.
PiemēriDarba devējam Rudzīša kungam suniski uzticamais kučieris Budrevics saņem smieklīgu kompensāciju par sakropļoto roku.
- Darba devējam Rudzīša kungam suniski uzticamais kučieris Budrevics saņem smieklīgu kompensāciju par sakropļoto roku.
2.sar. Ļoti nevēlams, kaitīgs.
Piemēri«Kāpēc tu mani turi tik suniskos apstākļos? Ierīko man slēptuvi bēniņos! Tur vismaz var paelpot.»
- «Kāpēc tu mani turi tik suniskos apstākļos? Ierīko man slēptuvi bēniņos! Tur vismaz var paelpot.»
- ..dzīvokļu mūri drēgni un suniski auksti..
Avoti: 7-2. sējums