sunēns
sunēns -a, v.
1.Kucēns.
PiemēriUn puisis.. smiedamies satvēra tuvāko kucēnu un, vēl aizvien smejot, teica kā bērnam: «Nāksi pie Gusta?» Pēc tam iebāza sunēnu azotē..
2.Neliels suns.
PiemēriVai nu Dzims pats neuzmanījies.. vai arī kombainieris nepamanījis sunēnu, bet Dzims palika uz trim kājām. Katram sunim tā ir nelaime, bet medību dzinējam - divkārša.
Avoti: 7-2. sējums