kucēns
kucēns -a, v.
1.Suņu mazulis. Jauns suns, kas nav vēl sasniedzis dzimumgatavību.
PiemēriTēvs paskrējās nost, un kucēns ļepoja tam pakaļ..
- Tēvs paskrējās nost, un kucēns ļepoja tam pakaļ..
- Ap viņa kājām glaudās melns, plušķains nenosakāmas sugas kucēns.
- Pirmie kucēni jāslīcina.
- sal. Klusi kunkstu kā kucēns, aiz sprandas pacelts.
1.1.Suņu dzimtas dzīvnieku mazulis.
PiemēriLapsas kucēni.
- Lapsas kucēni.
- Vilcenei atskrējuši kucēni.
Avoti: 4. sējums