Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kucēns
kucēns -a, v.
1.Suņu mazulis. Jauns suns, kas nav vēl sasniedzis dzimumgatavību.
PiemēriTēvs paskrējās nost, un kucēns ļepoja tam pakaļ..
1.1.Suņu dzimtas dzīvnieku mazulis.
PiemēriLapsas kucēni.
Avoti: 4. sējums