sunīt
sunīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.; sar.
1.Lamāt.
PiemēriPēdīgi iznāca kalpone un sāka mani sunīt: ko es aiz cienīgtēva kokiem nogrozoties, vai arī es neesot no tādiem ļaudīm, kas tīko pēc kungu dzīvības?
Stabili vārdu savienojumiSunīt (arī lamāt) no panckām ārā (arī laukā).
1.1.intrans.
Piemēri..visu, visu tas izstāstīs par savu pēdējā gada dzīvi. To, kā vagars triecis un sunījis; to, kā barons kliedzis un sitis.
Avoti: 7-2. sējums