sūnojums
sūnojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → sūnot. Sūnu kopums, kas pārklāj (ko).
PiemēriAttālākiem stumbriem, gar kuriem nav brāzušies pali, no zemes kā zeltainas vāveres kāpj augšup kupls sūnojums.
- Attālākiem stumbriem, gar kuriem nav brāzušies pali, no zemes kā zeltainas vāveres kāpj augšup kupls sūnojums.
Avoti: 7-2. sējums