suns
suns -ņa, v.
1.Suņu dzimtas mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme. Mājas suns.
PiemēriDienesta suņi.
Stabili vārdu savienojumi(Uz)laist suni (kādam) virsū.
1.1.Šī mājdzīvnieka tēviņš.
PiemēriPēc kinoloģijas atziņām kuce ir saprātīgāka par suni.
1.2.ģen.: suņa, adj. nozīmē; sar. Tāds, kas ir izstrādāts no suņādas.
PiemēriSuņa cimdi.
1.3.ģen.: suņu, adj. nozīmē Tāds, kurš (parasti) nav cilvēkam izmantojams, arī kura izmantošanas iespējas nav zināmas (par savvaļas augiem).
PiemēriSuņu ķimenes.
Stabili vārdu savienojumiSuņu kumelīte.
1.4.ģen.: suņa, adj. nozīmē; pārn.; sar. Ļoti nevēlams, kaitīgs. Ļoti nepatīkams, arī smags, grūts.
PiemēriLēni sijā lietus, mums salst kājas, kuras apņēmuši grāvja dubļi, un tad sāk krist kūstošs sniegs. «Suņa laiks,» Vilnis drebinādamies saka..
1.5.pārn.; niev. Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
PiemēriTargals: Man algot gļēvus, bezdūšīgus suņus, Kas bēg, kad naidnieku tik ierauga?
2.dsk.; zool. Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu (piemēram, mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks).
PiemēriPie suņu dzimtas pieder lapsas, Usūrijas jenotsuns.., vilks, no kura senčiem izveidots mājas suns.
Avoti: 7-2. sējums