atgriezt2
atgriezt [atgriêzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu; trans.
1.Griežot atdalīt. imperf. Griezt nost. Nogriezt.
PiemēriAtgriezt maizes riecienu.
2.Nošķirt (no kā), izolēt (cilvēku).
PiemēriVisa Tallinas aizstāvju armija bija piespiesta pie pašas jūras, atgriezta no visas lielās padomju zemes un armijas, gandrīz pilnīgi ielenkta. Priekšā atradās ienaidnieks, bet aizmugurē svina pelēkā, nemīlīgā Baltijas jūra..
2.1.Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
PiemēriPlūdi atgriež ciemu no dzelzceļa.
2.2.Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko).
PiemēriAtgriezt atkāpšanās ceļu.
3.sar. Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
PiemēriTēva vajadzībām zemi atgrieza no lielgruntnieka Lejas sausa plašajiem.. tīrumiem.
4.Griežot atvērt vai radīt iespēju atvērt. imperf. Griezt vaļā.
PiemēriAtgriezt vēstuli.
5.Griežot padarīt neasu.
PiemēriAtgriezt nazi.
Avoti: 1. sējums