mežaudze
mežaudze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem. Kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
PiemēriMežaudžu veidošana.
- Mežaudžu veidošana.
- Mežaudžu retināšana.
- Mežaudžu bonitāte.
- ..tautas gudrība jau sen bija ziemeļu mežos sastopamās mežaudzes iedalījusi noteiktos tipos. Šī klasifikācija balstījās galvenokārt uz augsni un reljefu.
- Apvidiem, kur plaši sastopami irdenie smilts nogulumi, raksturīgas tipiskās podzolētās augsnes ar priežu silu un mētrāju mežaudzēm.
Avoti: 5. sējums