Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mežaudze
mežaudze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem. Kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
PiemēriMežaudžu veidošana.
Avoti: 5. sējums