mežapīle
mežapīle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Meža pīle.
PiemēriLīcī aiz senās viduslaiku pils kā dīķī mazgājas un dzīvojas simtiem mežapīļu.
- Līcī aiz senās viduslaiku pils kā dīķī mazgājas un dzīvojas simtiem mežapīļu.
- Viņš [karavīrs] ilgi skatījās uz.. vienmuļo līdzenumu, kas atgādināja salauzītu mežapīles spārnu..
- Mežapīles zemā lidojumā, It kā niedru laukus celtu līdz, It kā cirstu stigu mākoņjumā, Tiecas turp, kur saulriets nepazīts.
Avoti: 5. sējums