Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mežainums
mežainums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → mežains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMežainuma koeficients.
Avoti: 5. sējums