mežainis
mežainis -ņa, v.
1.mit. Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
Piemēri..sagādes pilnvaroto sastop ap trīsdesmit kalēja Ilariona saaicinātu sādžinieku... bārdaini vīžaiņi, mats matā mežaini, kādus rāda pasaku grāmatu bildēs.
2.Liels, plēsīgs meža dzīvnieks (parasti vilks, lācis).
PiemēriUz dzelzceļa sabraukti vilks ar lāci; abi mežaiņi uz sliedēm plūkušies.
Avoti: 5. sējums