mežaine
mežaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Ar mežu apaugusi plaša zemiene. Ar mežu apaugusi vieta.
PiemēriMilzīgo mežaini, kas aizņēma Nemunas, Bugas un Pripetes ūdensšķirtni, dēvēja par gāršu. Tolaik šai vārdā sauca biezus, tumšus, grūti caurejamus mežu masīvus.
Avoti: 5. sējums