izspīlēt
izspīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļas).
Piemēri..direktors pakampa [svaru] bumbu.. un ar visu augumu, izspīlējis līdz beidzamajam jau tā ne visai mazo vēderu, slējās augšā.
Stabili vārdu savienojumiIzspīlētas acis.
2.Staipot pilnīgi izstiept, nostiept.
PiemēriIzspīlēt teļādu.
2.1.Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas). Būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
PiemēriVainīgs bija tikai viņš pats, viņa nožēlojamās, ceļgalos izspīlētās kokvilnas bikses..
Avoti: 3. sējums