pols
pols -a, v.
1.Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomātā rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu.
PiemēriViszemākā temperatūra uz Marsa novērota abu polu rajonā - tur tā sasniedz -100°C.
Stabili vārdu savienojumiDebess (arī pasaules) pols.
1.1.Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
PiemēriEkspedīcijas uz polu.
1.2.Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
PiemēriZemeslodes magnētiskais pols.
1.3.pārn. Viens no diviem (kā) galiem.
Piemēri..[augu šūnu] jaunie hromosomu pāri novietojas šūnas ekvatoriālā plāksnē. Šajā brīdī izzūd kodola apvalks un hromosomu pāru puses sāk attālināties uz šūnas poliem, kur no tām izveidojas divi jauni kodoli.
1.4.pārn. Viens no diviem (kā) krasiem pretstatiem.
PiemēriTu dzīvo uz zemes Un atceries: Tās poli ir Miers un Nemiers.
2.fiz. Savienojumā «magnētiskais pols»: pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiska lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
2.1.tehn. Magnetizēta detaļa vai tās daļa, kam ir šāds rajons.
PiemēriIerosmes tinumu radīto magnētisko plūsmu novada caur gaisa spraugu uz rotējošiem magnēta poliem.
3.el. Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
PiemēriStrāvas avota pozitīvais pols.
4.fiz. Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
Avoti: 6-2. sējums