sabiedrisks
sabiedrisks -ais; s. -a, -ā
sabiedriski apst.
1.Saistīts ar sabiedrību (i), tai raksturīgs.
PiemēriSabiedriskā iekārta.
Stabili vārdu savienojumiDarba sabiedriskā dalīšana.
2.Saistīts ar sabiedrību (2), tai raksturīgs. Tāds, kurā piedalās, kuru organizē vai izmanto samērā daudzi sabiedrības locekļi.
PiemēriSabiedriskās organizācijas.
Stabili vārdu savienojumiSabiedriskā ēdināšana. Sabiedriskais aizstāvis.
2.1.Tāds, kas ir kopējs kādai cilvēku grupai, kādam kolektīvam.
PiemēriSabiedriskais ganāmpulks.
3.Tāds, kas ko veic brīvprātīgi, bez atlīdzības, tāds, kas ir saistīts ar brīvprātīgu, bezatlīdzības darbību kādas cilvēku grupas, kāda kolektīva kultūras, sadzīves u. tml. vajadzību apmierināšanā.
PiemēriSabiedriskais autoinspektors.
4.Tāds, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām un kas jūtas tajās labi.
PiemēriMans tēvs bijis ļoti sabiedrisks, dziedājis koros, spēlējis vijoli..
5.zool. Tāds, kas dzīvo savas sugas īpatņu grupā (parasti par kukaiņiem).
PiemēriSabiedriskās lapsenes.
Stabili vārdu savienojumiSabiedriskā doma. Sabiedriskais darbs. Sabiedriskais stāvoklis. Sabiedriskās kāzas.
Avoti: 7-1. sējums