sabiedrotais
sabiedrotais -ā, v.
sabiedrotā -ās, s.
1.Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
PiemēriVienīgi būtu labi, ja neviens nekā neuzzinātu par viņas nakts gaitām uz riju. Arī brālis ne... Vai brālis varētu kļūt par viņas sabiedroto? Nez vai.
- Vienīgi būtu labi, ja neviens nekā neuzzinātu par viņas nakts gaitām uz riju. Arī brālis ne... Vai brālis varētu kļūt par viņas sabiedroto? Nez vai.
- Krustmāte uzreiz kļuva Imantam sabiedrotā un mēdza Ritai atgādināt: «Šito puisi tu neizlaid, smuks un labs cilvēks.. Tev būs laba dzīve.»
1.1.pārn. Tas, kas veicina, piemēram, kā norisi, kāda mērķa sasniegšanu.
PiemēriDarba dienai možums un dzīvesprieks ir labi sabiedrotie.
- Darba dienai možums un dzīvesprieks ir labi sabiedrotie.
- Starplaikos, kamēr mehāniķis ievietoja aparātā jaunu filmas rulli, skanēja smiekli un piezīmes. Tumsa tai ziņā bija lielisks sabiedrotais.
- ..vientulība vecam cilvēkam ir slikts sabiedrotais.
2.v.; parasti dsk. Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāra, mērķu sasniegšanu.
PiemēriSabiedroto karaspēks.
- Sabiedroto karaspēks.
- «Es viņiem [fašistiem] nevergošu. Mums jānokļūst atpakaļ pie sabiedrotajiem. Tas ir mūsu vienīgais glābiņš.»
Avoti: 7-1. sējums