sabiedriskums
sabiedriskums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → sabiedrisks4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTam pie sieviešiem nebija piekrišanas, lai gan izskata un auguma ziņā puisis nav zemē metams. Kāpēc? Trūka iznesības un sabiedriskuma.
Avoti: 7-1. sējums