sabiezēt
sabiezēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Kļūt, parasti pilnīgi, biezam (parasti par šķidrumu).
PiemēriKrāsviela sabiezē.
2.Kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu).
Piemēri..defektu vietās vērojami nedaudz sabiezējuši kaulaudi.
3.Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu). Kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
PiemēriKrēsla sabiezē.
3.1.Kļūt tumšam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
PiemēriMijkrēšļa zilums aiz loga rūts sabiezē, kļūst tumšāks, nespodrāks, tuvojas nakts.
3.2.Kļūstot koncentrētam, pārvērsties (piemēram, no krēslas tumsā).
PiemēriBija tumšs. Krēsla jau sabiezējusi naktī.
3.3.pareti Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
Piemēri..cauri Daugavas šņākšanai un braucēju troksnim skaidri varēja izšķirt joņainus, tumšus rībienus, kuri reizēm sabiezēja līdzīgi tālam pērkonam.
3.4.pārn. Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā). Kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriPāri pasaulei sabiezēja kara draudi... Dimdēja nagloto zābaku soļi kāškrusta Vācijā.
4.Biezi saaugt, sacerot (par augiem). Kļūt biezam (par audzi kādā vietā).
PiemēriSabiezējis krūmājs.
4.1.Izveidoties biezam (par apspalvojumu, apmatojumu).
Piemēri..lapsas kažoks tagad [vasarā] bija nederīgs: noplucis, izbalējis, vajadzēja gaidīt ziemu, kad tas atkal sabiezēs..
4.2.Kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu).
Avoti: 7-1. sējums