mežmala
mežmala -as, s.; arī
mežmale -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Meža malējā josla. Klajuma josla gar mežu.
PiemēriBraukt pa mežmalu.
- Braukt pa mežmalu.
- Šur tur sīki bērziņi un pa retam kāda apse. Vēl retāk priede. Priedes gan slaidas, un tās varētu sazāģēt dēļos. Bet citādi kā jau parasti mežmalās - malka un nekas vairāk.
- Zirgam un govīm kopīgs aploks mežmalas krūmājā.
- Tie ir Dzenīši, viņa mājiņa mežmalā, soļu trīssimt no divu lielceļu krustojuma un tilta pār upi.
Avoti: 5. sējums