mežonība
mežonība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → mežonīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonīgums (1).
2.Vispārināta īpašība → mežonīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonīgums (2).
PiemēriTiek jauni vadoņi tam izmeklēti, kas mežonībā pārspēj pirmējos, un kāju spērienos un grūdienos šie, jāatzīst, no tiem vēl nepārspēti.
3.Vispārināta īpašība → mežonīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonīgums (3).
PiemēriVētras mežonība.
4.Vispārināta īpašība → mežonīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonīgums (4).
PiemēriVisā Irenes būtībā slēpās kaut kas no geparda mežonības..
5.novec. Pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmais periods saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
PiemēriPāra ģimene radās uz robežas starp mežonību un barbarismu, lielāko tiesu jau uz mežonības augstākās pakāpes..
Avoti: 5. sējums