mežonis
mežonis -ņa, v.
mežone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija. Primitīvs cilvēks.
PiemēriĪstenībā tur [Kanādā] atbraucējus uzskatīja par mežoņiem, kas atvesti no kaut kādas cilvēkēdāju zemes.
2.Rupjš, nežēlīgs cilvēks. Arī barbars.
Piemēri«..sabojāt instrumentu [tīši] var tikai dziļi nekulturāls un tumšs cilvēks, mežonis.»
3.novec. Cilvēks — pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
Avoti: 5. sējums