mežonīgs
mežonīgs -ais; s. -a, -ā
mežonīgi apst.
1.Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija (par cilvēku). Primitīvs.
PiemēriKihnu salas mežonīgais kapteinis Rīgas krogā ir nolīdzis raibu raibo internacionālo komandu..
- Kihnu salas mežonīgais kapteinis Rīgas krogā ir nolīdzis raibu raibo internacionālo komandu..
- «Tie, kas paliks dzīvi un kādreiz atgriezīsies mājās, vakaros bez viņa sēdēs pie alus kausa un neuzzinās, ka Ferdinanda kara gaitas pārtraucis neizglītots, mežonīgs zvejnieks no nomaļa Latvijas ciemata...»
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriArmands ir ap trīsdesmit gadiem, gaišmatis. Ilgi neskūtā bārda piešķir puisim mežonīgu izskatu.
- Armands ir ap trīsdesmit gadiem, gaišmatis. Ilgi neskūtā bārda piešķir puisim mežonīgu izskatu.
- Ojāram mati nebija cirpti gandrīz trīs mēnešus un uz kakla un gar ausīm griezās mežonīgās cirtās..
2.Rupjš, nežēlīgs. Arī barbarisks.
PiemēriDžulis [zirgs] nevienam pat ar nopūtu nav sūdzējies par mežonīgo saimnieku, kas viņa melno, smalko ādu ar pātagu vienās vīlēs sakapājis.
- Džulis [zirgs] nevienam pat ar nopūtu nav sūdzējies par mežonīgo saimnieku, kas viņa melno, smalko ādu ar pātagu vienās vīlēs sakapājis.
- ..pa sādžu auļo mežonīgi jātnieki ar melnu karogu priekšgalā, uz kura zib balta nāvesgalva..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBarons nežēlīgi izrēķinājies ar zemniekiem. Daudziem nodedzinātas mājas.., citi tik mežonīgi pērti ar pletnēm, ka turpat arī nomiruši.
- Barons nežēlīgi izrēķinājies ar zemniekiem. Daudziem nodedzinātas mājas.., citi tik mežonīgi pērti ar pletnēm, ka turpat arī nomiruši.
- Talsos nomitinātais dragūnu eskadrons ar baronu fon Siversu priekšgalā mežonīgi izrēķinājās ar revolucionāriem..
- Koloniālisma gados šie lielie un skaistie dzīvnieki [ziloņi] tikuši mežonīgi iznīcināti un tāpēc tagad sastopami samērā reti.
3.Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
PiemēriMežonīgs vējš.
- Mežonīgs vējš.
- Mežonīgas skaņas.
- Mēneša otrajā pusē iegriezās dzedrs rītenis, nokaisīja stingo zemi ar trausliem ledus graudiem, uz dienu atslāba, bet tad atguvies ar mežonīgu spēku sāka trenkt sniega mākoņus.
- Dzīve mums vienmēr atrodas priekšā, un, lai to noķertu, mums jāskrien, mums jāskrien mežonīgā ātrumā, citādi dzīve no mums aizbēgs.
- Nevarēdams vairs dēties uz vietas, nolēmu aiziet izpeldēties, atsvaidzināties, varbūt vainīgs bija mežonīgais karstums - termometrs pat ēnā pie manas verandas sienas rādīja +37 °C.
3.1.apst. Ļoti, ārkārtīgi. Neciešami.
PiemēriMežonīgi skaļa mūzika.
- Mežonīgi skaļa mūzika.
- Ir tik mežonīgi karsts, ka liekas, it kā pie debesīm kvēlotu jūlija saule.
- Man mežonīgi uzmācās miegs..
4.Tāds, kas dzīvo savvaļā (par dzīvniekiem). Tāds, kas ir ļoti straujš, arī nikns, plēsīgs.
PiemēriJau senajā Ēģiptē antilopes bijušas pieradinātas. Tomēr spēcīgākie un produktīvākie dzīvnieki par jaunu tās izspieda - lika tām atkāpties uz mežu un stepi. Un no jauna tās kļuva mežonīgas.
- Jau senajā Ēģiptē antilopes bijušas pieradinātas. Tomēr spēcīgākie un produktīvākie dzīvnieki par jaunu tās izspieda - lika tām atkāpties uz mežu un stepi. Un no jauna tās kļuva mežonīgas.
4.1.Tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība, tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.).
PiemēriMežonīgs biezoknis.
- Mežonīgs biezoknis.
- Mežonīga taiga.
- Pludmale ir mežonīga, bet skaista: smiltis, koki, zāļu kaudzes, akmeņu rindas, šķiet, veseli klints bluķi un sīku zvirgzdu saujas.
- Te [kalnos] daudz stāvu krauju, asu smaiļu, mežonīgu aizu.
5.novec. Tāds, kura attīstības pakāpe atbilst mežonībai (5).
Avoti: 5. sējums