mežonīgums
mežonīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → mežonīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonība (1).
2.Vispārināta īpašība → mežonīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonība (2).
PiemēriSirotāju mežonīgums.
- Sirotāju mežonīgums.
3.Vispārināta īpašība → mežonīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonība (3).
PiemēriVētras mežonīgums.
- Vētras mežonīgums.
4.Vispārināta īpašība → mežonīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mežonība (4).
PiemēriPie Kaspijas jūras zināmu aitu sugu auni esot kā nikni suņi jāturot važās, jo savā mežonīgumā uzbrūkot pat cilvēkiem.
- Pie Kaspijas jūras zināmu aitu sugu auni esot kā nikni suņi jāturot važās, jo savā mežonīgumā uzbrūkot pat cilvēkiem.
- Vienīgi piestājis [upes] malā, beidzot varēju mierīgā garā priecāties par klinšu mežonīgumu, kuru nebojāja neviens skaistuma mīļotāju iekasīts uzraksts.
Avoti: 5. sējums