Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezgalība
bezgalība -as, s.; parasti vsk.
1.Robežas trūkums, neierobežotība (piemēram, telpā, laikā). Tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā).
PiemēriBezgalība ir pretruna un pretrunu pilna... Tieši tādēļ, ka bezgalība ir pretruna, tā ir bezgalīgs process, kas bez gala norisinās laikā un telpā.
2.Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu. Ļoti liels daudzums.
PiemēriJūras bezgalība.
Stabili vārdu savienojumiLīdz bezgalībai.
2.1.Fotogrāfijā — objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai.
PiemēriBezgalības punkts.
3.mat. Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
4.poēt. Kosmiskā telpa, debesis.
PiemēriLidojums bezgalībā.
Avoti: 2. sējums